Kebabi, kas uzlabo Turcijas un Latvijas attiecības

Ar kurkstošu vēderu tieši ap pusdienlaiku pieslēdzu velosipēdu uz Antonijas un Andreja Pumpura ielas stūra. Gaisā virmo reibinoša grilētas gaļas smarža, terasē sasēduši gan uzvalkos, gan brīvākās drēbēs tērpti ļaudis, daži malko aliņu vai tēju, citi jau sparīgi kož maizītē un no lūpu kaktiņiem slauka mērces tērcītes. Klusajā centrā teju divpadsmit gadus ir ēstuve, kurā saimnieko Ugurs un Rasa Polati – turks un latviete, kas ne tikai kopā uzsākuši savu biznesu, bet arī apprecējušies un laiduši pasaulē dēlu. Atzīstos viņiem, ka "FoodBox" kebabnīcā esmu bijusi tikai vienreiz, turklāt tas izrādījās ārkārtīgi neveiksmīgs randiņš. Rasa smej, ka šī nav tā romantiskākā vieta, jo uz galdiņiem nav ne sveču, ne ziedu, turklāt kebaba ēšana ir visai ķēpīga padarīšana, tādēļ reti kurš to atzīst par romantisku tikšanās vietu. Es gan iebilstu – ja vari izturēt, kā otrs cilvēks ēd un sušķējas, tas jau ir labs attiecību sākums.

Ziņas avots – DELFI.LV lasīt pilnu rakstu